CONTACT US

​​Office: +371 26824428

DarbaVieta, Rūpniecības iela 30,

Rīga, LV-1045

info@ideahouse.lv

CREDENTIALS

SIA IDEA HOUSE

Address: Hospitāļu 36-18,Rīga, LV1013

Reg nr.: 40103265647
VAT nr.: LV40103265647
Bank: AS Swedbank
SWIFT: HABALV22
Konts: LV33HABA0551027209184

FOLLOW US HERE

FOLLOW US HERE

Artis Krilovs: vienmēr uzvarēs stāsts

 

 

Robežas starp faktisko un digitālo realitāti jau sen nevajag mēģināt atšķirt, atzīst digitālās aģentūras “WRONG” vadītājs Artis Krilovs. Sarunā par digitālā mārketinga trendiem un nemainīgām vērtībām Artis uzsver, ka nešaubāmi aizvien pats būtiskākais ir uz emocijām balstīts stāsts. Kā caur stāstiem kombinācijā ar jaunām tehnoloģiju iespējām sasniegt maksimālo rezultātu, Artis stāstīs jaunajā MĀRKETNĪCAS VIESISTABA rudens sezonā “Digitālā realitāte”.

 

Kā Tev šķiet, kādā virzienā šobrīd attīstās digitālais mārketings?

 

Es piekrītu viedoklim, ka būtībā komunikācijai digitālajā un ne-digitālajā pasaulē nevajadzētu atšķirties. Pašas spēcīgākās lietas joprojām paliek nemainīgas. Un tas ir stāsts un saturs, kas ļauj radīt emocijas. Attiecīgi, ja runājam par to, kas mainās, tad tās ir iespējas. Šobrīd, protams, varam runāt par daudzām atsevišķām lietām, kas ļoti strauji attīstās. Pirmkārt, virtuālā un papildinātā realitāte. Mums aģentūrā arī ir bijuši vairāki projekti ar virtuālās realitātes iesaisti, un arī cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar digitālajiem produktiem, vēl joprojām ir pārsteigums, ko ar virtuālās realitātes iespējām šobrīd var panākt. Un tas nenotiek tālu prom Kalifornijā, bet arī šeit un to var pieredzēt dažādos līmeņos – izmantojot Google Cardboard, HTC Vive vai Oculus Rift brilles.

Vēl digitālajā pasaulē jāizceļ neironu tīkli un mākslīgais intelekts, kur viens pēc otra vērojami jauni sasniegumi. Piemēram, tehnoloģijas diezgan droši var uzvarēt cilvēku pokera spēlē. Pokerā ir ļoti daudz nezināmu lietu un uzvarēt nav iespējams tikai pēc aprēķiniem. Dators vēl nepaliek emocionāls, bet tas spēj ņemt vērā emocijas. Šobrīd mēs ikdienā tik ļoti to nejūtam, bet, ja skatāmies tālākā nākotnē, pilnīgi skaidrs, ka daudzas funkcijas no visiem mūsu darbiem tiks aizvietotas ar tehnoloģiju palīdzību. Cilvēku kontakts viennozīmīgi būs nepieciešams, bet jebkurā gadījumā mākslīgā intelekta attīstība ir nozīmīgs virziens. Pēdējo 5 gadu laikā šajā jomā ir jūtams nozīmīgs progress.

Nākamā nu jau stabilā tendence ir lietu internets. Tās, piemēram, ir mūsu gudrās mājas un mašīnas, kas var reaģēt un uzzināt informāciju jau no luksoforiem un tamlīdzīgi. ASV tūkstošiem mašīnu brauc autopilotā. Arī Latvijā tā nav tāla nākotne. Kas attiecas tieši uz pašu mārketingu, katra no šīm tehnoloģijām ir pārvēršama dažādos mārketinga risinājumos, bet tāpat – finišā uzvarēs stāsts. Par to nav un nekad nebūs šaubu.

 

Vai vispār ir jūtama robeža starp digitālo un faktisko realitāti –  vai arī tās jau sen ir saplūdušas?

 

Robežām ir jāsaplūst un to jau sen nekādā veidā vairs nevajag mēģināt atšķirt. Tā ir mūsu realitāte, ka tik daudz stundu vakaros pavadām pie tāfelītēm. Manuprāt, jo ātrāk beigsies tas laiks, kad aģentūras tiks dalītas digitālajās un ne-digitālajās, jo labāk. Tomēr vēl joprojām tāda prakse pastāv, industriju nevar izmainīt divos, trīs gados, bet būtībā uz to būtu jāiet. Ir dzirdēti vairāki gadījumi, kad digitālās aģentūras pārņem radošās aģentūras. Mēs ikdienas darbā ļoti bieži aptveram daudz plašāku spektru nekā sākotnēji, uzņēmumu veidojot, bija domāts. Lielākoties mūsu projektos izstrāde nāk komplektā ar ideju – no A līdz Z.

 

Vai šobrīd novērojamas izmaiņas arī radošo aģentūru darbā?

 

Pēdējā laikā daudz manīts, ka radošās aģentūras kļūst arī par producentiem jeb laba satura atlasītājiem. Tas ir redzams arī šeit Latvijā, kur kampaņās tiek iesaistīti cilvēki-parastie, kas ir satura ražotāji. Piemēram, Pētera dzīve LMT kampaņās vai Sindija Lo, kura sadarbojas ar Zelta Zivtiņu. Ja aģentūrā strādā 30 līdz 40 cilvēku, bet tur ārpusē ir simtiem tūkštošu cilvēku un jebkuram no viņiem var rasties lieliska ideja. Tīri kvantitatīvi ar viņiem ir grūti sacensties. Tas jau ir vecs apgalvojums, ka medijs var būt ikviens un tādu sacensību ar satura radītājiem nemaz nevajag mēģināt veidot. Ar šiem cilvēkiem ir jāsadarbojas un kopīgi jārada labas lietas. Ieguvums ir visiem. Tas ir viens virziens, kurā aģentūras šobrīd iet – laba satura atlasīšana un uz tā bāzes uzbūvēta kampaņa.

 

Un kā ar satura pārbagātību it sevišķi sociālajos medijos?

 

Tā ir māksla atrast laba satura kuratoru. Ir dažādi saturiskie blogi, cilvēki, kuriem sekot līdzi. Šajā gadījumā jāatrod filtri, kuriem Tu uztici to informāciju, ko vēlies dzirdēt. Vairs pašam spēkiem nav nepieciešams izskatīt visus informācijas avotus, jautājums ir – ko Tu izvēlies un kādi ir Tavi resursi.

 

Runājot par satura pasniegšanas veidu, eksperti norāda, ka joprojām aktuāli un vislabāk ejošie sociālajos tīklos ir video. Kā uz to skaties?

 

Vārds “slinks” bieži vien labi raksturo cilvēku rīcību. Īpaši, kad runājam par reklāmas kampaņām. Video un vizuālais saturs ir ļoti ātri uztverams un pie tā informācijas apjoma, kas mūsdienās sastopams, protams, ka video iespējams ļoti ātri apskatīt un uztvert galveno ideju. Lai šobrīd izlasītu atsevišķu, garu rakstu, tam jāatvēl laiks, šāds raksts patiešām tiek izlasīts, tad tas ir pierādījums, ka saturs ir ļoti labs. Tas uz ko mēs vēlētos atgādināt un par ko MĀRKETNĪCAS VIESISTABAS lekcijā stāstīs Emīls Ķīlis, ir jautājums par tehnoloģiju attīstību un to, kā tās var palīdzēt, piemēram, valstiskā līmenī. Tas, protams, arī notiek, bet tomēr vairāk vai mazāk uzvar izklaide – video vai spēles, vai jauns sociālais tīkls, kurā var radīt saturu.

 

Kādas tendences satura radīšanā vēl esi novērojis?

 

Vēl viena neliela tēma, par kuru arī, iespējams, runāšu, ir par to, ka cilvēkiem  jādod jauni instrumenti, ar ko radīt saturu. Jāpiemin pēdējais lielais skandāls, kad Instragram ļoti daudz funkciju pārņēma un pat kopēja no Snapchat, kas ir cits sociālais tīkls. Pievienotā vērtība šādiem jauniem rīkiem ir tā, ka cilvēki var radīt papildu saturu – ievietot ne tikai vienkārši bildi, bet pievienot tai papildu efektus. Tā ir jauna tēma, par ko ir jādomā, kā rezultātā platformas palīdz cilvēkiem radīt vēl aizraujošāku saturu. Arī Instagram un Facebook ļoti labi juta, ka ir vēl viens sociālais tīkls Snapchat, kurš attīstās. Kādēļ? Ir divi faktori – papildu lietas, kā radīt saturu un tas, ka cilvēkiem gribas par sevi pastāstīt jaunos, aizraujošos veidos. Prognozējams, ka notiks cīņa starp sociālajiem tīkliem, kā dot cilvēkiem pēc iespējas vairāk labu rīku, lai radītu jaunu saturu. Otrs ir satura īslaicīgums, kas arī acīmredzot ir neatņemama sastāvdaļa. Tas vairāk jājautā psihologiem, kādēļ cilvēkus aizrauj satura īslaicīgums. Iespējams, ka tādējādi vairāk atļaujas izpausties. Tēma, ka viss, ko caur sociālajiem tīkliem pasaka un publicē, tīmeklī paliek mūžīgi, protams, ir nepatīkama. Acīmredzot, cilvēkiem patīk radīt saturu, kas ir nedaudz gaistošs. Tā arī ir interesanta tendence.

 

Pārejot pie rudens sezonas MĀRKETNĪCAS VIESISTABAS cikla “Digitālā realitāte”, pastāsti, uz ko saturiski vērsīsi uzmanību!

 

Es teiktu, ka šajā nozarē strādājošajiem katru gadu vajadzētu uz brīdi apstāties un paskatīties, kas gada laikā ir noticis. To mēs darīsim pirmajā tikšanās reizē, kurā Uģis Briedis runās par digitālā mārketinga tendencēm un Emīls Ķīlis apskatīs, kā tehnoloģijas ir izmainījušas pašus cilvēkus. Un tad jau dosimies tālāk, konkrētāk aplūkojot tendences. Mana vēlme ir ne tikai “lekt” uz lielajām, karstajām tēmām, bet arī paskatīties uz to, kas paliek nemainīgi vērtīgs. Viena tēma, par kuru es noteikti stāstīšu, ir par spēļošanu jeb gamification. Tā bija karsta tēma pirms 7 gadiem un varētu likties, ka vairs nav aktuāla, taču patiesībā ir gluži otrādi. Tas, ko mēs šobrīd redzam uz ielām ar “Pokemon Go” spēli, pierāda aktualitāti. Šī tēma ir uz palikšanu un runāsim par to kontekstā ar mārketingu, bet kad apskatīju Mārketnīcas auditorijas norādītās vēlmes aptaujas anketās, secināju, ka ir interese uzzināt arī par tendencēm darba vides jautājumos. Spēļošana arī ir tas temats, ar kura rīkiem var palīdzēt motivēt gan komandu, gan sevi. Tas, uz ko es tiekšos un centīšos piekodināt arī lektoriem – lai prezentācijās būtu apskatītas ne tikai abstraktas lielās tendences, bet lai būtu vismaz viens slaids, kurā parādām trīs lietas, ko auditorija ar saņemto informāciju var iesākt uzreiz jau rīt – izvilkt telefonu, apskatīties un rītdien darbā to jau izmantot. Tas ir ambiciozs mērķis, bet mēs patiešām centīsimies to izpildīt. Bieži vien konferencēs vai semināros, ko es esmu apmeklējis, notiek liela parunāšanās, bet man būtu vēlme, ka mēs tomēr ne tikai parunājamies, kas arī ir vērtīgi un forši, bet nonākam līdz konkrētiem instrumentiem, ko uzreiz var pielietot.

 

Please reload

Meklēt pēc atslēgvārdiem
Please reload

Arhīvs
Please reload